Domēna iekļaušana melnajā sarakstā ir process, ar kuru bloķē vai aizliedz piekļuvi konkrētam domēnam vai vietnei. Šo darbību parasti veic, lai novērstu lietotāju vai sistēmu piekļuvi domēnam, kas tiek uzskatīts par nevēlamu, ļaunprātīgu vai nepiemērotu, vai mijiedarbību ar to. Melno sarakstu var izveidot dažādos līmeņos, piemēram, atsevišķās ierīcēs, vietējos tīklos vai pat globālā mērogā, ko veic interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP) vai domēna vārdu reģistrētāji.
Ir vairāki iemesli, kāpēc var izvēlēties iekļaut domēnu melnajā sarakstā. Viens no izplatītākajiem mērķiem ir aizsargāt lietotājus no iespējamiem drošības apdraudējumiem. Ļaunprātīgos domēnos bieži vien tiek izvietoti pikšķerēšanas krāpšanas gadījumi, ļaunprātīga programmatūra vai cita veida kiberuzbrukumi, kas var apdraudēt personu vai organizāciju privātumu un drošību. Iekļaujot šos domēnus melnajā sarakstā, lietotājus var pasargāt no nejaušas piekļuves kaitīgam saturam vai kļūšanas par tiešsaistes krāpšanas upuriem.
Vēl viens iemesls, kādēļ domēna iekļaušana melnajā sarakstā ir nepieciešama, lai īstenotu satura kontroli vai novērstu piekļuvi nevēlamiem vai nepiemērotiem materiāliem. Tas ir īpaši svarīgi izglītības iestādēs, darbavietās vai mājās, kur ir nepieciešams ierobežot piekļuvi noteiktām vietnēm, kurās var būt tiešs saturs, vardarbība, naida runa vai cita veida saturs, kas pārkāpj ētikas vai juridiskās vadlīnijas.
Lai iekļautu domēnu melnajā sarakstā, atkarībā no nepieciešamā kontroles līmeņa un pieejamajiem resursiem var izmantot dažādas pieejas un metodes. Šeit ir dažas izplatītākās metodes:
1. Vietējais ierīces melnais saraksts: Atsevišķā ierīcē, piemēram, datorā vai viedtālrunī, lietotāji var modificēt hosts failu, lai bloķētu konkrētus domēnus. Pievienojot ierakstus šajā failā, ierīcei tiek uzdots novirzīt visus pieprasījumus uz melnajā sarakstā iekļauto domēnu uz neesošu vai bloķētu IP adresi, tādējādi efektīvi novēršot piekļuvi.
2. Tīkla līmeņa melnais saraksts: Tīkla administratori var ieviest melnā saraksta izveides pasākumus maršrutētāja vai ugunsmūra līmenī. Tas ļauj bloķēt domēnus visā tīklā, nodrošinot, ka visas šim tīklam pievienotās ierīces nevar piekļūt melnajā sarakstā iekļautajiem domēniem. Tīkla līmeņa melnajā sarakstā bieži ir jākonfigurē ugunsmūra noteikumi vai jāizmanto specializētas tīkla drošības ierīces.
3. DNS melnais saraksts: DNS (Domain Name System) melnajā sarakstā ietilpst domēnu bloķēšana, manipulējot ar DNS izšķirtspējas procesu. DNS melnajos sarakstos, ko dēvē arī par DNS bloķēšanas sarakstiem vai DNS sinkholes, tiek uzturēta datubāze ar zināmiem ļaunprātīgiem vai nevēlamiem domēniem. Konfigurējot DNS serverus, lai tie atsauktos uz šiem bloķēšanas sarakstiem, pieprasījumi uz melnajos sarakstos iekļautajiem domēniem tiek novirzīti uz alternatīvu IP adresi vai vienkārši tiek atteikta to izšķiršana.
4. Interneta pakalpojumu sniedzēja (ISP) melnais saraksts: Interneta pakalpojumu sniedzēji var ieviest melno sarakstu plašākā mērogā, neļaujot saviem abonentiem piekļūt noteiktiem domēniem. Šo pieeju bieži izmanto, lai bloķētu domēnus, kas saistīti ar nelikumīgām darbībām, piemēram, pirātismu, autortiesību pārkāpumiem vai nepārprotama satura izplatīšanu. Interneta pakalpojumu sniedzēji uztur savus melnos sarakstus vai var sadarboties ar citām organizācijām, lai ieviestu ierobežojumus domēnu līmenī.